Pārdomas par velo dzīvi.

Kādu mēnesi jau esmu pārvācies uz velo dzīvi, nomainot sabiedrisko transportu pret kājminamo aparātu. Visā visumā esmu apmierināts ar savu izvēli, es zinu vienmēr cik ilgā laikā būšu konkrētajā vietā, smejos par sastrēgumiem :D kā arī uzlaboju savu fizisko formu un ietaupu $ .
Nepatīk man nesakārtotie ceļi un tās bemkas ar saviem labajiem vadītājiem, lai gan par brīnumu no gājēju puses negatīvismu neesmu vēl saņēmis, bet tas varbūt ir tādēļ, ka nebraucu kā raķešu degvielu sadzēries.
Jā nesakoptie veloceliņi ir liela sāpe manā sirdī, bet skatos ar cerību nākotnē un domāju, ka pēc "kritiskā masa" aktivitātēm lietas ies uz labo pusi.
Aicinu visus kam patīk pabraukāt ar velo piedalīties akcijā "kritiskā masa" 30 maijā vietu nezinu, bet iespējams tas būs pie dailes teātra (tā vismaz bija pagājušajā reizē).

2 dienas bez sakariem .

Tā nu sanāca, ka mans SE W810i sadomāja sedzerties vannā ūdeni un pēc tā vairs negribēja strādāt, tomēr pēc 1 diens žāvēšanas atdzīvojās - super.
Pagāja 2 dienas un tad notikas pats jocīgākais verto vaļā sms viņš nokārās un nomira pavisam, ne ieslēgt ne pieslēgt pie lādētāja.
Kādēļ es visu šitu raxtu - nekad nebiju iedomājies ka 2 dienas bez mobīlā var būt tik grūti.
Internets - jā jauki, kad esi pie PC bet kad esi ceļā tad nu nekā, un nekas neiet uz priekšu jo nevari piezvanīt, un tieši pirms brīvdienām - neveiksme.
Un šī iemesla dēļ sēžu tagad ar kautkādu fcking nokia telefonu, par kuru neesmu īpaši sajūsmināts :)
Iesaku sargāt savus telefonus no ūdens dzeršanas, ja jums ir tikai viens.